-
1 гудеть
v1) gener. rūkt (dūkt) (напр., о моторе, оводе и т.п.), dimdēt, dunēt2) colloq. dūkt (напр., о моторе, голосах, насекомых)* * *dunēt, dūkt, rūkt -
2 басить
-
3 забасить
sākt runāt basā, sākt runāt dobjā balsī, sākt rūkt [rupjā balsī]; sākt dziedāt basā, sākt dziedāt zemā balsī, sākt dūkt -
4 загромыхать
vcolloq. ieklaudzēties (напр., о телеге)* * *sākt dārdēt, sākt grabēt, sākt rībēt, ieburkšķēties, iedimdēties, iedunēties, ierībēties, sākt burkšķēt, sākt dimdēt, sākt dunēt, iegrabēties, iedārdēties; ieducināties, sākt ducināt, sākt graut, sākt dimdināt, sākt grandēt, sākt rībināt, sākt dārdēt, sākt dunēt, sākt dūkt, sākt rībēt, iedimdēties, iedārdēties, ierībēties, iedunēties, ierūkties, sākt rūkt -
5 загрохотать
vgener. iedārdēties* * *ieburkšķēties, iegrabēties, iedārdēties, iedimdēties, ierībēties, sākt burkšķēt, sākt dārdēt, sākt dimdēt, sākt rībēt, iedunēties, sākt dunēt, sākt grabēt; sākt dimdināt, sākt grandēt, ieducināties, sākt ducināt, sākt graut, sākt rībināt, sākt dārdēt, sākt dūkt, iedimdēties, iedārdēties, sākt dunēt, sākt rībēt, iedunēties, ierībēties, ierūkties, sākt rūkt -
6 загудеть
vgener. iedunēties (par baznīcas zvanu) (о колоколе), iedūkties (par dunduru, balsi u. tml.) (об оводе, голосе и т.п.), ierūkties (par motoru, dunduru un tml.)* * *sākt dunēt, sākt dūkt, sākt svilpt, iesvilpties, sākt pūst, iedūkties, sākt rūkt, ierūkties, iedunēties -
7 зажужжать
vgener. iesanēties (о пчёлах), iespindzēties, iesīkties* * *iedžinkstēties, iesanēties, sākt džinkstēt, sākt rūkt, sākt sanēt, sākt sīkt, sākt spindzēt, sākt zumēt, iedūkties, iespindzēties, sākt dūkt, sākt zuzēt, ierūkties -
8 zoom
[zu:m] 1. noun(a loud, low-pitched buzzing noise: the zoom of (an) aircraft.) dūkoņa; rūkoņa2. verb(to move very quickly with this kind of noise: The motorbike zoomed past us.) []dūkt; []rūkt- zoom in* * *strauja pacelšanās; strauji pacelties gaisā; mainīt objektīva fokusa attālumu; izmainīt objektīva fokusa attālumu -
9 whir(r)
[wə:] 1. past tense, past participle - whirred; verb(to make, or move with, a buzzing sound, especially as of something turning through the air: The propellers whirred and we took off.) dūkt; rūkt2. noun(such a sound.) dūkšana; rūkšana -
10 whir(r)
[wə:] 1. past tense, past participle - whirred; verb(to make, or move with, a buzzing sound, especially as of something turning through the air: The propellers whirred and we took off.) dūkt; rūkt2. noun(such a sound.) dūkšana; rūkšana